Lieldienolu krāsošana

Sveiciens zaķīšiem!

Tā kā šogad Lieldienas nesanāks sagaidīt laukos ar saviem mīļajiem un īstām Lieldienu tradīcijām, tad, lai kaut mazliet sajustu svētkus, mēģināšu nokrāsot olas.

Vecmāmiņa kā parasti ir sīpolu čaulu dīleris un māmiņa pastāstīja, kas ar tām jādara.

Nepieciešams:

  • Sīpolu čaulas
  • Olas
  • Diegs
  • Marle
  • Putraimi

Tātad sākumā uzliek katliņā vārīties ūdeni un saber sīpolu čaulas. Uz diezgan lēnas/normālas uguns tās vāra, līdz ūdens smuki iekrāsojies, pagaidām nav nekāda iemesla domāt, ka to nevar darīt ļoti ilgi. Taču pirms likt olas šis maisījums jāatdzesē.

Olas, kuras domātas krāsošanai, izņemt no ledusskapja, lai uzsilst istabas temperatūrā.

Samērcē un izklāj marli uz tās izber putraimus, un ieritina olu, tad satin ar diegu un liek katlā. Kad ūdens uzvārās, pavāra olas kādas 5 minūtes un tad ar karoti izceļ ārā bļodā ar aukstu ūdeni, lai nenokrāsotos pirksti.

Tad attin vaļā un priecājās par brīnumu, kas sanācis!

Lai raibas!
Liene

20180330_204705

Advertisements

Dārzeņu-rīsu zupa

Svieciens gardēžiem!

“Pieaugušo” dzīve mani bija aizrāvusi savos ceļos, tāpēc neizdevās vairāk laika veltīt bloga rakstīšanai.  Arī turpmāk tiek plānoti dažādi pasākumi un aktivitātes, tādēļ nevaru apsolīt cītīgu rakstīšanu, taču centīšos piesēsties pie rakstīšanas par lietām, ko vajadzētu atcerēties.

Kā jau pavasarī pienākas, esmu dabūjusi nelielu saaukstēšanos, vispār šogad, liekas, to vien daru, kā slimoju, es to noveļu uz iekštelpās sēdošo darba veidu, kā arī nepietiekamu saules un lauku labumu ietekmi.

Tomēr viena lieta, ko visi parasti atzīst par labu esam šajā brīdī ir zupiņas, kas pašu sasilda un neuzliek lielu darbu kuņģim.

Tā kā ar gaļu krāmēties man nepārāk patīk un mājās bija rīsi, tad pēc īsa google apmeklējuma un konsultācijas ar tēti, tika nolemts, ka dārzeņu-rīsu zupa ir labākais variants.

Sastāvdaļas:

  • Sīpols
  • Puravs
  • Ķiploka daiviņa
  • Burkāns
  • Paprika
  • Selerijas kāts
  • Mazs puķkāposts
  • Zaļie zirnīši burkā
  • Pētersīļi
  • Tomātu pasta
  • Aptuveni 200 g rīsu (bet ar tiem jāuzmanās, jo man sanāca pa daudz)
  • Karijs, rozmarīns un vēl dažādas garšvielas
  • Sviests

Sākumā sagriež sīpolu un puravu, uzsilda kādas 3 karotes sviesta un tajā apcep sagriezto sīpolu un puravu, pievieno sasmalcinātu ķiploka daiviņu, sagrieztu papriku un burkānu, pievieno kariju, rozmarīnu un citas garšvielas, pievieno tomātu pastu, to visu apcep, lai skaisti izskatās.

Visu ieber lielā katlā un pielej uzvārītu ūdeni, pieber selerijas kātus ar nomizotu ārējo kārtiņu, sagrieztus puķkāpostus, pētersīļus. Uz lēnas uguns to ilgi vāra, līdz rīsi ir aptuveni gatavi, pašās beigās pievieno zaļos zirnīšus. Kad rīsi gatavi, tad arī zupa ir gatava!

Skaistumam un garšai var pievienot lociņus. Ļoti gardi ar siera tortilla čipsiem, arī sēkliņu maizi un aknu pastēti.

Lai labi garšo un esi vesels!
Liene

Katrs iesākums ir grūts, būsim labi!

Šodien esmu mājās slima, un, lai arī tāpat ir daudz darāmā, izdomāju, ka beidzot jāpiezvana vecmāmiņai – šī bloga iedvesmai.

Ar vecmāmiņu runāju ik pa laikam, pārsvarā, kad aizbraucu mājās, un dažreiz pa telefonu, taču pēdējā laikā sanāk diezgan reti. Diemžēl nemanot “pieaugušo” dzīve ir ierāvusi sevī un sava slinkuma/darba dēļ vairs nesanāk darīt lietas, kuras dara priecīgu. Bet pati vien esmu pie tā vainīga..

Vecmāmiņas savukārt ir cilvēki, kuri tam visam ir izgājuši cauri un tik un tā mūs mīl, velta laiku un rūpes. Tāpēc klausieties savās vecmāmiņās un savos vectētiņos, jo viņiem ir daudz gudru lietu prātā!

Šodien ar vecmāmiņu izrunājāmies par visu – jaunākajām receptēm, pēdējiem notikumiem, nākotnes plāniem un dārzkopību, kā arī, protams, vecmāmiņa pamanījās iedot kādu gudru dzīves padomu, katrs mēs sākot kaut ko jaunu izjūtam bailes, galvenokārt jau no nesanākšanas, kļūdīšanās, bet tāpēc vienalga vai esi darba vadītājs, vai kolēģis, vai draugs, vai vienkārši svešinieks, ar labiem vārdiem un pacietību var panākt visu, un likt iesācējam justies droši..

Būsim labi cilvēki!
Liene