Lieldienolu krāsošana

Sveiciens zaķīšiem!

Tā kā šogad Lieldienas nesanāks sagaidīt laukos ar saviem mīļajiem un īstām Lieldienu tradīcijām, tad, lai kaut mazliet sajustu svētkus, mēģināšu nokrāsot olas.

Vecmāmiņa kā parasti ir sīpolu čaulu dīleris un māmiņa pastāstīja, kas ar tām jādara.

Nepieciešams:

  • Sīpolu čaulas
  • Olas
  • Diegs
  • Marle
  • Putraimi

Tātad sākumā uzliek katliņā vārīties ūdeni un saber sīpolu čaulas. Uz diezgan lēnas/normālas uguns tās vāra, līdz ūdens smuki iekrāsojies, pagaidām nav nekāda iemesla domāt, ka to nevar darīt ļoti ilgi. Taču pirms likt olas šis maisījums jāatdzesē.

Olas, kuras domātas krāsošanai, izņemt no ledusskapja, lai uzsilst istabas temperatūrā.

Samērcē un izklāj marli uz tās izber putraimus, un ieritina olu, tad satin ar diegu un liek katlā. Kad ūdens uzvārās, pavāra olas kādas 5 minūtes un tad ar karoti izceļ ārā bļodā ar aukstu ūdeni, lai nenokrāsotos pirksti.

Tad attin vaļā un priecājās par brīnumu, kas sanācis!

Lai raibas!
Liene

20180330_204705

Advertisements

Dārzeņu-rīsu zupa

Svieciens gardēžiem!

“Pieaugušo” dzīve mani bija aizrāvusi savos ceļos, tāpēc neizdevās vairāk laika veltīt bloga rakstīšanai.  Arī turpmāk tiek plānoti dažādi pasākumi un aktivitātes, tādēļ nevaru apsolīt cītīgu rakstīšanu, taču centīšos piesēsties pie rakstīšanas par lietām, ko vajadzētu atcerēties.

Kā jau pavasarī pienākas, esmu dabūjusi nelielu saaukstēšanos, vispār šogad, liekas, to vien daru, kā slimoju, es to noveļu uz iekštelpās sēdošo darba veidu, kā arī nepietiekamu saules un lauku labumu ietekmi.

Tomēr viena lieta, ko visi parasti atzīst par labu esam šajā brīdī ir zupiņas, kas pašu sasilda un neuzliek lielu darbu kuņģim.

Tā kā ar gaļu krāmēties man nepārāk patīk un mājās bija rīsi, tad pēc īsa google apmeklējuma un konsultācijas ar tēti, tika nolemts, ka dārzeņu-rīsu zupa ir labākais variants.

Sastāvdaļas:

  • Sīpols
  • Puravs
  • Ķiploka daiviņa
  • Burkāns
  • Paprika
  • Selerijas kāts
  • Mazs puķkāposts
  • Zaļie zirnīši burkā
  • Pētersīļi
  • Tomātu pasta
  • Aptuveni 200 g rīsu (bet ar tiem jāuzmanās, jo man sanāca pa daudz)
  • Karijs, rozmarīns un vēl dažādas garšvielas
  • Sviests

Sākumā sagriež sīpolu un puravu, uzsilda kādas 3 karotes sviesta un tajā apcep sagriezto sīpolu un puravu, pievieno sasmalcinātu ķiploka daiviņu, sagrieztu papriku un burkānu, pievieno kariju, rozmarīnu un citas garšvielas, pievieno tomātu pastu, to visu apcep, lai skaisti izskatās.

Visu ieber lielā katlā un pielej uzvārītu ūdeni, pieber selerijas kātus ar nomizotu ārējo kārtiņu, sagrieztus puķkāpostus, pētersīļus. Uz lēnas uguns to ilgi vāra, līdz rīsi ir aptuveni gatavi, pašās beigās pievieno zaļos zirnīšus. Kad rīsi gatavi, tad arī zupa ir gatava!

Skaistumam un garšai var pievienot lociņus. Ļoti gardi ar siera tortilla čipsiem, arī sēkliņu maizi un aknu pastēti.

Lai labi garšo un esi vesels!
Liene

Katrs iesākums ir grūts, būsim labi!

Šodien esmu mājās slima, un, lai arī tāpat ir daudz darāmā, izdomāju, ka beidzot jāpiezvana vecmāmiņai – šī bloga iedvesmai.

Ar vecmāmiņu runāju ik pa laikam, pārsvarā, kad aizbraucu mājās, un dažreiz pa telefonu, taču pēdējā laikā sanāk diezgan reti. Diemžēl nemanot “pieaugušo” dzīve ir ierāvusi sevī un sava slinkuma/darba dēļ vairs nesanāk darīt lietas, kuras dara priecīgu. Bet pati vien esmu pie tā vainīga..

Vecmāmiņas savukārt ir cilvēki, kuri tam visam ir izgājuši cauri un tik un tā mūs mīl, velta laiku un rūpes. Tāpēc klausieties savās vecmāmiņās un savos vectētiņos, jo viņiem ir daudz gudru lietu prātā!

Šodien ar vecmāmiņu izrunājāmies par visu – jaunākajām receptēm, pēdējiem notikumiem, nākotnes plāniem un dārzkopību, kā arī, protams, vecmāmiņa pamanījās iedot kādu gudru dzīves padomu, katrs mēs sākot kaut ko jaunu izjūtam bailes, galvenokārt jau no nesanākšanas, kļūdīšanās, bet tāpēc vienalga vai esi darba vadītājs, vai kolēģis, vai draugs, vai vienkārši svešinieks, ar labiem vārdiem un pacietību var panākt visu, un likt iesācējam justies droši..

Būsim labi cilvēki!
Liene

Tēju sēšana

Sveikiņi tējinieki!

Ejot uz veikalu nopirkt fenheli, kā parasti mazliet aizrāvos..

Tur vienmēr ir tik daudz foršu lietu!

Tā kā caur citiem projektiem esmu iepazinusi nedaudz tējvākšanas nodarbi, tad pievēršu uzmanību arī tai. Man nenormāli garšo piparmētras, plus tā ir arī laba dāvana Ziemassvētkos. Agrāk laukos mums bija riktīgi skaists piparmētru puduriņš, bet ar biežo pļušanu tās ir pazudušas pavisam, tādēļ mēģināšu šogad sasēt, nezinu vai jau šogad raža būs, bet jebkurā gadījumā arī nākamgad būs labi. Atgriežoties pie sēklu veikaliņa, galvenā doma bija nopirkt fenheli, taču sapratu, ka arī piparmētras būtu labi un kā vienmēr, meklējot tās, atradu tik daudz foršu citu augu – kliņģerītes, kuras esot ļoti labas, kumelītes, raudeni, asinszāli un izopu, kurš esot labs pirtij. Tā kā asinszāle un raudene mums laukos ir, tad nopirku visas pārējās un 13. aprīlī iesēju pa pus paciņai no katras, otru pusi paciņas mēģināšu sēt uzreiz. Vienīgi jāatrod vēl vieta, kur..

*Atgādinājums sev – Nākamreiz, kad kaut ko sēsi, uzreiz pieraksti, ko tur iesēji, lai nav jāmin!*

! Piparmētrām ļoti patīk stiepties, tāpēc viens piparmētru sēšanas piemērs – lielā podā, kuru ierok zemē un tad tās aug noteiktajā teritorijā un nekur nestiepjas.

Jau pēc 3 dienām – 16. aprīlī ir izlīduši pāris kliņģerīšu asni, kā arī pamazām lien ārā arī izopi. Pagaidām nav ne miņas no piparmētrām, kuras iesēju jau 11. aprīlī. Sāk likties, ka varbūt zeme bijusi pa sausu un tādēļ neizaug nekas, bet vēl kādu brītiņu nogaidīšu, varbūt vēl parādīsies, kā arī kumelītes no 13. aprīļa vēl nelien ārā.. Gaidīsim vēl…

23. aprīlis. Šogad galīgi neiet ar sēšanu, kliņģerītes stiepjas garumā, par ko man liels prieks, taču no pārējām tējām ne miņas, liekas arī izopi beidza stiepties. Izskatās, ka būs jāsēj atkal.

Šogad mēģināšu audzēt arī Lavandas, redzēs, kas sanāks. Esmu gan nokavējusi aprīli jau, tad nu iesēju vecā mēnesī 5.maijā un jaunā mēnesī 12. maijā. Paskatīsimies, kas sanāks. Ivonnas mamma teica, ka puķes drīkstot sēt līdz jāņiem, tad izaugs.

Tā, mazliet esmu visu iekavējusi rakstīšanā, jo pienācis jau jūnija vidus.

UPDATE: kumelītes beigu beigās tomēr izlīda un ir laimīgas nonākušas puķu dārzā, sētais izops nomira, tāpēc vēlāk iesēju pa taisno dārzā un tas laimīgi aug. Arī piparmētras neizauga sējot puķupodā, bet izrādās, ka bija dažas palikušas no iepriekšējiem gadiem, kā arī aizņēmos no vecmāmiņas dažas, kuras tagad jau riktīgi foršas un lielas (plus jau izmantotas Žaņa dzimšansdienā, vasaras dzērienā, kā arī ik pa laikam kādā tējā), nesen pie mums bija atbraukusi pirts guru un arī augu vākšanas zinātāja Liene (Šoreiz gan es nerunāju par sevi), un viņa man atveda apaļlapu piparmētru, kura arī jau izrādās man mazliet bija, bet piparmētru nekad nevar būt pa daudz!  No iepriekšējā gada dārzā izauga arī sirds melisa un stiprā piparmētra. Iesētā lavanda arī izlīda, gan tādiem maziem asniņiem, jau pārstādīju dārzā, bet redzēsim, vai līdīs ārā vai nē, plus, izrādās, ka arī lavanda man jau bija (labi, ka atbrauc zāļu sievas un visu pastāsta)! Kliņģerītes sastādīju, tās arī aug ļoti labi, iespējams tik viņām vairāk vietas vajag, pie manis viss tāds cieši, cieši klāt. Raudene neizauga, bet izrādās, ka man jau arī bija dārzā, kā arī augu vācēja Liene man vēl atveda, viņa atveda arī timiānu un balzāma biškrēsliņu.

Jūs laikam domājat, ka neesmu laba dārzniece, ja pati nezinu, kas atrodas manā dārzā, vienkārši sanācis tā, ka pirmajā Saules dārza gadā viss bija jauki, es visu zināju un viss bij kārtībā, taču pagājšgad man sanāca mazliet izbraukt, līdz ar to visu vasaru nebiju uz vietas un pavisam nezināju, kas notiek ar manu dārzu, tāpēc arī ir radušies augi, par kuriem neko nezinu..

Nākamā gada ražas update: Jau otro vasaru lielākoties esmu prom no sava Saules dārziņa, tādējādi viss aug pats no sevis vai tas, ko māmiņa iestāda. Piparmētras tiešām ir ļoti, ļoti audzelīgas, tāpēc jāsēj/jāstāda pēc iespējas tālāk no visa! Vislabākais ar šādiem daudzgadīgiem augiem ir paņemt stādiņus no kāda, kam jau ir, jo, lai izaudzētu no sēklas ir vajadzīgas daudz rūpes, īpaši, ja zeme dārzā nav tā labākā. Kliņģerītes ir viens no maniem mīļākajiem tējaugiem – tās ir gardas un viegli audzējamas, pēc tam, kad dārzs pavasarī ir sagatavots nākamajai ražai, kliņģerīšu sēklas vienkārši paber vietā, kur tās grib iesēt un tad noplūc ziediņus tiklīdz tie ir skaisti.

Tas laikam arī būtu pagaidām viss, tagad gaidīsim, kad varēs vākt ^^

Lai aug!
Liene

Garšaugu un tējaugu pārstādīšana

Sveikiņi stādītāji!

Jau nemanot pienācis jūnijs un  lielāko daļu augu vairs īsti nevar sēt, tādēļ var ķerties pie paziņu dārzu apzināšanas un palūgt pa kādam stādiņam.

Man paveicās, ka nesen bija atbraukusi pirts guru un augu lasīšanas zinātāja Liene (šoreiz nerunāju par sevi) un atveda man dažādus stādiņus.

Jāsaka gan, ka uzreiz mazliet izblamējos, jo īsti nezināju, kas jādara. Kad ņēmu stādiņus no vecmammas dārza vienkārši iebāzu tos zemē, palēju un tie zaļoja tālāk. Taču iespējams, ka tas nestrādās ar visu, tādēļ, augu zinātāja Liene man pastāstīja, ka pārvestiem augiem pirmkārt ir jāpalej kārtīgi saknītes, ja augs ir ilgi braucis un to nomoka slāpes, taču nedrīkst arī noslīcināt (!). Kad tas ir izdarīts, tad jānogriež laksti (ja tā ir tēja, tad šos lakstus var uzreiz izkaltēt un lietot gan tējām, gan pirtij), un jāstāda tik iekšā! Nogriežot lakstus saknītēm būs vairāk spēka un tās spēs labāk ieaugties. Pasakiet to manām vecmammas kumelītēm, kaņepēm un piparmētrām, tās sāks smieties, ka pārējās ir ņuņņas! Tomēr ir tā, ka no Sabiles jāmēro daudz tālāks ceļš nekā no vecmammas dārza.

Tāda ir šī pārstādīšanas lieta!

Lai izdodas un viss aug un zaļo!
Liene

Dārza izkārtojuma karte

Sveikiņi dārznieki!

Iepriekšējā otrdienā jau stāstīju par savu lielisko plānu kā padarīt Saules dārzu efektīvāku un vieglāk izmantojamu. Un lai arī galvenokārt šī sistēma strādā, taču ir atsevišķi augi, kurus audzēju pirmo reizi, un gribu pamēģināt maliņā, vai tie vispār izaug un neaizņemt vietu vidiņā, kur tās nav tik daudz. Tādi ir, piemēram, raudene un piparmētra. Piparmētru audzēju arī aizpagājšgad, taču tad iegādājos citronu piparmētru un tā man galīgi nebija pa prātam, tādēļ izmantoju vienu Saules dārza stariņa stūri, kur izmēģināšu šīs šķirnes.

Lai tas viss nenojuktu, esmu izveidojusi Dārza izkārtojuma karti, kur atzīmēju visus augus, kuri tiek audzēti konkrētajā vietā, kā arī parādu vietas, kur pašlaik vēl ir tukšs.

Vēl viens veids kā parādīt, kur lietas ir iestādītas ir ar stādiņu “name tags”, bet tā kā man ne pārāk patīk, ka apkārt mētājas zīmītes, tad labprātāk taisu plānu.

Sākotnēji to visu darīju uz lapiņas, savā dārzniecības burtnīcā (arī šo triku iemācījos no vecmāmiņas), taču tad sakrājās vēl visādas lapiņas, jo burtnīciņā tomēr gribas, lai būtu viss skaisti un kārtīgi, kas parasti nenotiek aktīvi darbojoties.

Tāpēc, lai vieglāk saprastu kas un kur man ir iestādīts, tad izmantošu veco labo Ilustratoru.

Uzzīmēju dārza plānu, izvēlējos krāsas katram augam, pierakstīju nosaukumus un šķirnes (lai nesajauktu krāsas, jo īpaši zaļie ir diezgan līdzīgi viens otram) un gatavs!

Darza_izklajums

Biezās pelēkās līnijas apzīmē ejas un plānās pelēkās ir pašlaik neaizpildītās vietas.

Lai aug!
Liene

 

Tējas maisiņu projekts. Izmēri

Sveikiņi!

Mums mājās jau ir daži tējas maisiņi, kurus esam pirkuši un manuprāt tas ir diezgan labs izmērs. Garumā tie ir 22 cm un platumā 12 cm. Tomēr jāņem vērā arī šuves malas, tādēļ sākotnēji domāju, ka griezīšu audumu izmērā 24×14 cm.

Taču tad atcerējos ka vēl viena interesanta lieta, kas mūsdienās notiek ir zelta griezums, kas ir perfektais izmērs. Tādā gadījumā izmēri būtu 13×21 cm skatoties Fibonači skaitļu virkni, ierēķinot arī 2 cm augšējās šuves malu un 1,5 cm katrai sānu malai. Kopā nepieciešams 44×16 cm liels auduma gabals.

Jāsaka gan, ka vienmēr iesaka nogriezt mazliet lielāku auduma gabalu nekā nepieciešams, lai nevajadzētu skaitīt visas rūtiņas, bet atlikt vidu apmēram un tad nogriezt vajadzīgajā izmērā.

Zelta griezums jeb dievišķā proporcija tiek izmantota visdažādākajās sfērās, sākotnēji par to biju dzirdējusi no fotogrāfijas, kad galveno objektu jāliek vietā, kur aiziet gliemezītis..to var atrast iegooglējot zelta griezums. Taču nesen atklāju, ka tā ir daudz plašāk lietota. Izrādās pat cilvēks ir veidots pēc tās principa. Fibonači skaitļu virkne darbojas šādi, 21:131,62, kas arī ir zelta proporcija. Es noteikti ieteiktu par to palasīt un apskatīties. Šeit ir dažas saites:

http://www.sakralageometrija.lv/zelta_griezums.html

https://www.google.lv/url?sa=t&rct=j&q=&esrc=s&source=web&cd=8&cad=rja&uact=8&ved=0ahUKEwj2wo36l5jMAhUDEJoKHQLJDeoQFgg7MAc&url=http%3A%2F%2Fwww.dzm.lu.lv%2Fmat%2FIT%2FVM_M_10%2Fsaturs%2F7_temats%2FM_10_06_VM3.ppt&usg=AFQjCNFp2R0ul_jmbq47nEHnLoLorvroDw&sig2=aOSxo2Hs9APNH6rXwcywXg

Šī otrā saite ir nenormāli liela, bet tā ir ļoti forša prezentācija!

Lai proporcionāli!
Liene

 

Dārza izkārtojums 16′

Sveikiņi dārznieki!

Ar postu Saules dārzs es Jūs nedaudz iepazīstināju ar manu dārzniecības situāciju un pirmo dārzniecības projektu, kas notika tālajā 2014. gadā. Kā minēju iepriekš, lai atjaunotu savu projektu, nācās vairāk vai mazāk visu sākt no sākuma, šoreiz gan palīgu nebija tik daudz, tādēļ varēju piestrādāt pie savas figūras izveides, tas ir, milzīgas uztrenētas rokas, sāpoša mugura un smaids par padarīto!

Tomēr rokot atgadījās dažas ķibeles, izrādās iepriekšējā gada laikā, kad biju prom, cilvēki brauca pie mums ar saviem stādiem un pielika roku Saules dārza izveidē, kas ir ļoti forši un patīkami! Taču diemžēl es neesmu labākais augu atpazinējs vēl, un tā kā nebija laika īsti gaidīt, kad atbrauks kāds zinošāks, tad praktiski izraku visu dārzu ārā, tajā skaitā daudzgadīgos augus, kurus vajadzēja atstāt.

Lai šāgas situācijas neatkārtotos, nolēmu, ka jāmaina dārza izkārtojums, lai arī tādi noobi kā es var saprast, kur rakt un kur nē.

Tādējādi novietojot daudzgadīgos mazā saulītē lielā Saules dārza centrā (pašlaik gan jāsaka, ka iespējams šī saulīte ir nedaudz par mazu, ja tā nākamajā gadā ņemšu to vērā), un apkārt sešu staru nodalījumu veidā tika stādīti pārējie, viengadīgie augi, līdz ar to rudenī, kad viss nevajadzīgais būs jārok ārā, visu apkārt varēšu rakt, bet mazo saulīti atstāšu neskartu!

Lai plānojas!
Liene

 

Pieneņu citrona sīrups

Sveikiņi sīrupmīļi!

Saldummīļi pavasarī var priecāties, taisot ne tikai pieneņu medu, bet arī pieneņu sīrupu, iespējams, ka šis pat ir nedaudz gardāks, bet atkal viss atkarīgs no gaumes.

Nepieciešams:

  • 250 gramu galviņas;
  • 750 ml ūdens;
  • 1 citrons;
  • 1kg cukurs.

Pagatavošana:

  • sagriež citronu šķēlēs;
  • liek katlā pienenes, citronu un ūdeni;
  • visu apmaisa, pastampā;
  • silda 20 min uz lēnas uguns (uz elektriskās plīts tas ir apmēram 3);
  • nokāš caur smalku sietu;
  • ļauj mazliet nostāvēties;
  • katlā pieliek 1kg cukura;
  • maisot ik pa brīdim uz lēnas uguns (uz elektriskās plīts aptuveni 3-4) silda 15-20 minūtes  (līdz cukurs izkūst);
  • ik pa brīdim arī noņem putiņas
  • caur marlīti izkāš sīrupu tīrās stikla burkās un aizvāko.

ņamma!

*Jābrīdina, ka taisot šo viss apkārt kļūst lipīgs un Tu pats līpsti pie visa, bet tas tiešām ir to vērts! Iespējams, ka šī recepte man pat patīk labāk, nekā pieneņu medus.

13234535_1323993280960605_189679535_o

Lai ņamma!
Liene

Tējas maisiņu projekts – krāsas

Sveikiņi!

Uzsākot tējas maisiņu projektu, man nebija ne jausmas, ka tur ietilps tik daudz dažādu mazu projektiņu iekšā. Tā kā arī krāsām ir nozīme, tad veselības tēju maisiņu izšuvumu krāsa ir ļoti svarīga.

Krāsu skaidrojumu meklējumos atradu lielisku mazu grāmatiņu – Daina Kraukle. Latviešu rakstu zīmes. Daina Kraukle ir Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja speciāliste un šajā grāmatā īsi un konkrēti apraksta gan par dažādiem ornamentiem, gan krāsām un to nozīmi. Noteikti ieteiktu izlasīt šo grāmatiņu!

Vēl viena ļoti laba grāmatiņa saistībā ar Latvju zīmēm un krāsām ir – Valdis Celms. Latvju raksts un zīmes. Šī jau ir plašāka lasāmviela, taču, protams, ir tā vērta. Tiek aprakstīts baltu pasaules modelis, tās uzbūve, tēli un simbolika. Runājot par krāsām, šajā grāmatā ir papildus aprakstīta arī krāsu salikumu nozīme, kas labi noder dažādiem rokdarbu izstrādājumiem.

Krāsu skaidrojums īsumā:

Balts – tīrības, skaidrības un tikuma simbols. Garīgo vērtību simbols, dvēseles šķīstīšanās. Simbolizē gaismu.
Melns – pretējs baltam, pasaules pārradīšanas simbols, bez tumsas nav gaismas, lietots kā ļaunuma savācējs; latvju tautu dainās minēts gan kā ļaunuma, naida, slinkuma rādītājs, gan arī kungu bagātības simbols.
Pelēks – ikdienas, vienkāršības krāsa, tuva, mīļa, saprotama. Pelēks ir pasaules centrs, caur kuru viss notiek. Pie tumšām krāsām kļūst nomācošs, pie gaišām, atdzīvinās. Gaiši pelēks labi lietojams kā krāsu fons.
Zelts un sudrabs – turība un daiļums. Tās ir divas puses, kas kopā rada vienotu, harmonisku  veselumu.
Sarkans – uguns, dzīvības un veselības krāsa, kas dod košumu un spēku. Aktivitāte un panākumi.
Dzeltens – saules krāsa, siltums, ienes prieku un spēku. Dzelteno labi likt blakus sarkanajam.
Zils -latvju tautu dainās minēts gan kā ļaunuma, naida, slinkuma rādītājs, gan arī kā mīlestības simbols; iekšējais miers, racionalitāte.
Mēļš (grezna tumši zilizaļa krāsa) – goda krāsa, nereti minēta kopā ar zeltu. Mēļais uzsver robežu, esot tumsā, gaišā puse tomēr uzvar; veido pasaules kodolu kopā ar sarkano, zaļo un dzelteno. Simbolizē arī ūdeni.
Zaļš – bagātības un turības krāsa, tautu dainās bieži minēta kopā ar zīdu. Neatlaidība un gribasspēks, zemes spēks.
Brūna – tāpat kā melna, turības uzrādītāja.
Raibs – kā dzīve, lieto lai padarītu interesantāku, saistošāku.

Kā redzams, aplūkojot šo krāsām ne vienmēr ir tikai viena nozīmē un salikumā ar citām, tās var mainīties pavisam. Tā tas ir arī dzīvē, tāpēc ieteiktu paskatīties vēl arī citus avotus un galvenokārt vadīties pēc pašu intuīcijas.

Pati tējas maisiņu projektam izmantošu sarkano – veselības krāsu.

Lai harmoniski!
Liene