Raibās zeķes

Sveikiņi adītāji!

Galvenais, lai kājas siltas!

Tā teikuši filmas Emīla nedarbi varoņi.

Daļa no senču pieredzes uzkrāšanas pasākuma ir zeķu adīšana, it kā vienkārša lieta, bet diemžēl nebiju to iemācījusies, līdz vecmāmiņa man parādīja.

Protams, skolā mājturības stundās darīnājām visādus rokdarbus, bet tie tīņu gadi nav labākais laiks, kad mācīties. Tajā laikā visbiežāk visas meitenes piespieda savas vecmāmiņas vai māmiņas, lai uztaisa mājasdarbus. Toties tagad man ir iespēja atkal atsvaidzināt savas zināšanas senču mantojuma projekta ietvaros.

Man ir 36-37 izmērs un visvieglākais ir adīt zeķes sev, lai varētu vienmēr uzmērīt.

Adīju ar divām dzijām saliktām kopā un adatām, kas atbilst tās izmēram (arī tās ir mantotas no vecmāmiņas, tāpēc man nav ne jausmas kāda lieluma tās ir).

Mana zeķu adīšanas formula:

  • Uz katras no adatām (kopā četrām) uzmetu 6 pārus valdziņu;
  • Salīdzinoši cieši adīju 42 rindiņas;

Papēdis:

  • Sāku adīt uz divām adatām, uz turieni noceļ+labiski, atpakaļ viss kreiliski (pirmo noceļ) un tā 8 rindiņas (apzīmēju tās ar 8 plusiņiem – 1 plusiņš turp+atpakaļ);
  • Tad sadala abas adatas trīs daļās (3pāri valdziņi+6pāri valdziņi+3pāri valdziņi), izada pirmos trīs pārus noceļ+labiski+noceļ+labiski, tad izada vidējos 6 tāpat un pēdējo valdziņu saada kopā ar vienu no pēdējiem malējiem, atpakaļ kreiliski, līdz vidējo pēdējo saada, un tā līdz paliek kopā tikai 6 pāri valdziņu;
  • Tad no katras malas uzceļ 10 valdziņus, pirmo rindu ada labiski, otrajā saada 2 pārus valdziņu, katrā zeķes papēža daļā, trešo rindu atkal labiski un tā līdz atkal ir 6 pāri uz katras adatas.
  • Tālāk adīt līdz kopā no zeķes augšējās daļas ir 52 rindiņas, un tad sākt saadīt pēdējos valdziņus uz katras adatas.

IMG_9879

Lai silti!
Liene

 

Advertisements