Garšaugu un tējaugu pārstādīšana

Sveikiņi stādītāji!

Jau nemanot pienācis jūnijs un  lielāko daļu augu vairs īsti nevar sēt, tādēļ var ķerties pie paziņu dārzu apzināšanas un palūgt pa kādam stādiņam.

Man paveicās, ka nesen bija atbraukusi pirts guru un augu lasīšanas zinātāja Liene (šoreiz nerunāju par sevi) un atveda man dažādus stādiņus.

Jāsaka gan, ka uzreiz mazliet izblamējos, jo īsti nezināju, kas jādara. Kad ņēmu stādiņus no vecmammas dārza vienkārši iebāzu tos zemē, palēju un tie zaļoja tālāk. Taču iespējams, ka tas nestrādās ar visu, tādēļ, augu zinātāja Liene man pastāstīja, ka pārvestiem augiem pirmkārt ir jāpalej kārtīgi saknītes, ja augs ir ilgi braucis un to nomoka slāpes, taču nedrīkst arī noslīcināt (!). Kad tas ir izdarīts, tad jānogriež laksti (ja tā ir tēja, tad šos lakstus var uzreiz izkaltēt un lietot gan tējām, gan pirtij), un jāstāda tik iekšā! Nogriežot lakstus saknītēm būs vairāk spēka un tās spēs labāk ieaugties. Pasakiet to manām vecmammas kumelītēm, kaņepēm un piparmētrām, tās sāks smieties, ka pārējās ir ņuņņas! Tomēr ir tā, ka no Sabiles jāmēro daudz tālāks ceļš nekā no vecmammas dārza.

Tāda ir šī pārstādīšanas lieta!

Lai izdodas un viss aug un zaļo!
Liene

Advertisements

Dārza izkārtojuma karte

Sveikiņi dārznieki!

Iepriekšējā otrdienā jau stāstīju par savu lielisko plānu kā padarīt Saules dārzu efektīvāku un vieglāk izmantojamu. Un lai arī galvenokārt šī sistēma strādā, taču ir atsevišķi augi, kurus audzēju pirmo reizi, un gribu pamēģināt maliņā, vai tie vispār izaug un neaizņemt vietu vidiņā, kur tās nav tik daudz. Tādi ir, piemēram, raudene un piparmētra. Piparmētru audzēju arī aizpagājšgad, taču tad iegādājos citronu piparmētru un tā man galīgi nebija pa prātam, tādēļ izmantoju vienu Saules dārza stariņa stūri, kur izmēģināšu šīs šķirnes.

Lai tas viss nenojuktu, esmu izveidojusi Dārza izkārtojuma karti, kur atzīmēju visus augus, kuri tiek audzēti konkrētajā vietā, kā arī parādu vietas, kur pašlaik vēl ir tukšs.

Vēl viens veids kā parādīt, kur lietas ir iestādītas ir ar stādiņu “name tags”, bet tā kā man ne pārāk patīk, ka apkārt mētājas zīmītes, tad labprātāk taisu plānu.

Sākotnēji to visu darīju uz lapiņas, savā dārzniecības burtnīcā (arī šo triku iemācījos no vecmāmiņas), taču tad sakrājās vēl visādas lapiņas, jo burtnīciņā tomēr gribas, lai būtu viss skaisti un kārtīgi, kas parasti nenotiek aktīvi darbojoties.

Tāpēc, lai vieglāk saprastu kas un kur man ir iestādīts, tad izmantošu veco labo Ilustratoru.

Uzzīmēju dārza plānu, izvēlējos krāsas katram augam, pierakstīju nosaukumus un šķirnes (lai nesajauktu krāsas, jo īpaši zaļie ir diezgan līdzīgi viens otram) un gatavs!

Darza_izklajums

Biezās pelēkās līnijas apzīmē ejas un plānās pelēkās ir pašlaik neaizpildītās vietas.

Lai aug!
Liene

 

Dārza izkārtojums 16′

Sveikiņi dārznieki!

Ar postu Saules dārzs es Jūs nedaudz iepazīstināju ar manu dārzniecības situāciju un pirmo dārzniecības projektu, kas notika tālajā 2014. gadā. Kā minēju iepriekš, lai atjaunotu savu projektu, nācās vairāk vai mazāk visu sākt no sākuma, šoreiz gan palīgu nebija tik daudz, tādēļ varēju piestrādāt pie savas figūras izveides, tas ir, milzīgas uztrenētas rokas, sāpoša mugura un smaids par padarīto!

Tomēr rokot atgadījās dažas ķibeles, izrādās iepriekšējā gada laikā, kad biju prom, cilvēki brauca pie mums ar saviem stādiem un pielika roku Saules dārza izveidē, kas ir ļoti forši un patīkami! Taču diemžēl es neesmu labākais augu atpazinējs vēl, un tā kā nebija laika īsti gaidīt, kad atbrauks kāds zinošāks, tad praktiski izraku visu dārzu ārā, tajā skaitā daudzgadīgos augus, kurus vajadzēja atstāt.

Lai šāgas situācijas neatkārtotos, nolēmu, ka jāmaina dārza izkārtojums, lai arī tādi noobi kā es var saprast, kur rakt un kur nē.

Tādējādi novietojot daudzgadīgos mazā saulītē lielā Saules dārza centrā (pašlaik gan jāsaka, ka iespējams šī saulīte ir nedaudz par mazu, ja tā nākamajā gadā ņemšu to vērā), un apkārt sešu staru nodalījumu veidā tika stādīti pārējie, viengadīgie augi, līdz ar to rudenī, kad viss nevajadzīgais būs jārok ārā, visu apkārt varēšu rakt, bet mazo saulīti atstāšu neskartu!

Lai plānojas!
Liene

 

Saules dārzs

Sveikiņi stādītāji!

Saules dārzs ir viena no projekta apgūsti senču mantojumu blakusparādībām. 2014. gadā, pavadot vairāk laika ar vecmammu, izlēmu, ka jāsāk sēt un stādīt, pie reizes iemācoties svarīgas lietas no vecmammas.

Lauku mājās bija liela zemes kaudze, kuru vajadzēja nolīdzināt un tā radās, apvienojām patīkamo ar lietderīgo – izveidojām dārzu un nolīdzinājām zemes kaudzi. Saucu palīgā vecākus, māsu un viņas draugu, tā nu visi draudzīgi rakām! Dārzs sanāca aptuveni apaļš, tad smejoties domājām, ka būtu forši, ja tas būtu pavisam apaļš, kā saulīte, un pateicoties māsas draugam tas arī notika, viņš bija galvenais mērītājs un racējs.

Dārzu iekopt nav nemaz tik sarežģīti, vajag tik pacietību un stiprus cilvēkus! Pirmajā gadā mans dārzs padevās makten labs, visi atbraucēji lielīja, tai skaitā, ajurvēdisti un veselīgās dzīves piekritēji. Diemžēl nākamajā gadā, tas ir, pagājšgad nebiju uz vietas, tādēļ dārziņš mazliet aizauga, sekojoši šogad atkal jāsāk dārziņu kārtīgi iekopt.

Tad nu aprīļa beigās raku. daudz un dikti. pirmās dienas pat īsti nevarēju pakustēties pēc tādas rakšanas, bet kaut kā jau tie muskuļi jātrenē!

Senču gudrība: Dārzs jāapmet (jāuzrok un zeme jāapmet uz otru pusi) vecā mēnesī, tad nezāles iznīkst.

Pēc uzrakšanas nākamie soļi : mēslošana (par ko ik pa brīdim parūpējas arī mans kaķis), dārza izklājuma izveide un sēšana un stādīšana.

Nākamajos postos varēs redzēt, kā man tas izdevās!

Lai saule darzā!
Liene

Sēšana

Sveikiņi sējēji!

Vēl viena no projekta apgūsti senču mantojumu daļām bija iemācīšanās stādīt, vienmēr pie vecmāmiņas ir tik gardas lietas, ne tikai tāpēc, ka pašu audzētas, bet arī tāpēc, ka audzētas ar mīlestību.

Tad nu beidzot apjautu, ka laiks arī man pašai sākt stādīt, vismaz vienkāršas lietas – garšvielas un gurķus!

Pirmajā Saules dārza izveides gadā, 2014., izmēģināju dažādus augus – spinātus, baziliku, fenheli, rukolu, citronu piparmētru, stēviju, brokoļus, ledussalātus. Brokoļi un stēvija bija vienīgās lielās kļūdas, kas galīgi nesanāca, tomēr visi pārējie izauga labi.

Šogad pati podiņos sēju tikai piparmētru, baziliku, fenheli un selerijas kātus. No vecmāmiņas saņemšu gurķu, tomātu un kabaču stādus, pētersīļus, un pa taisno dārzā sēšu burkānus, rukolu, ledussalātus, spinātus, biešu lapas un varbūt vēl ko piemirsu.

Parasti uz februāra beigām vecmamma sēj puravus un pētersīļus, tad aprīļa sākumā – tomātus, aprīļa vidū – gurķus, un praktiski visu pārējo arī aprīlī.

Senču ieteikums: Vecā mēnesī sēj/stāda to, kas aug zem zemes (burkāni, kartupeļi, arī zirņi). Jaunā mēnesī to, kas virs zemes (pētersīļi, arī bietes). Pilnā mēnesī – gurķus.

Sēšana arī ir nudien vienkārša:

  1. Atrod trauciņus, ir labi ar caurumiņiem apakšā, bet man pašai parasti tādi nav; labi noder sulu un piena paku apakšējās daļas;
  2. Nopērk sēklas un atrod pareizo laiku, kad jāsēj (jauns, pilns, vecs mēness, kā arī īstais sēšanās mēnesis);
  3. Saber trauciņā zemi;
  4. Palej to (ne pārāk daudz, lai nesapūst sēklas, bet pietiekoši, lai tām ir ko padzerties) šis noder pirms sēklu bēršanas, lai tās ar ūdens palīdzību neaizplūst uz apakšu, tad mazliet saplacina zemi, lai nav caurumi;
  5. Sasēj sēklas, ja ir mazs dārziņš, tad pa puspaciņai no katra auga ir pietiekami;
  6. Saber pa virsu zemi, arī ne pārāk daudz, lai asniņiem nav smagi spraukties cauri (jāņem vērā, ka dažādām sēklām ir arī dažāda biezuma zemes kārtiņa, kas jāliek virsū, tas parasti ir norādīts uz sēklas paciņām);
  7. Noliek uz palodzes saulītē, lai sildās un dīgst.

Pēc kāda laika arī palej!

Tāda ir mana sēšanas rutīna.
Lai labi sējas!
Liene

Lociņu un sīpolu stādīšana

Sveikiņi stādītāji!

Ziema jau iet uz beigām un viens no lieliskākajiem veidiem kā iegūt kādu svaigu vitamīnu pavasarī ir stādot mazos sīpoliņus podiņos un audzējot lociņus!

Vecmamma saka, ka to var sākt darīt, kad saulīte uz otru pusi pagriežas, jeb kaut kad ap februāra vidu.

Un tas ir pavisam vienkārši!

1.Paņemt mazos sīpoliņus (savējos, ja ir, ja nē, tad tirgū vai veikalā pirktus).

2.Nogriezt tiem galiņus un ielikt ūdenī uz nakti, lai kārtīgi padzeras (nekas traks nenotiks, ja arī uz ilgāku laiciņu, bet ne pārāk ilgi). Nākamajā dienā tiem parādās tādas kā ūsiņas.

IMG_9792IMG_9793

3.Atliek tik stādīt iekšā podā, paliet, nolikt saulītē uz palodzes un gaidīt lielo ražu!

! Man stāsta, ka bieži lejot sīpoliņus, tie ir maigāki, nekā tad, ja tos neaplej.

Vecmamma saka, ka sīpolu dārzā stādīšanas diena esot 8. maijs, un ka, ja iestāda mazāku sīpolu, tad no tā izaug 2 diezgan lieli sīpoli, bet, ja iestāda vienu lielu sīpolu, tad tas dodot 4 – 6, bet jau mazākus sīpoliņus! Kā no maziem sīpoliem pavasarī dabūt lielu rudenī vēl man ir diezgan tumša bilde, bet būs jāpamēģina šogad!