Katrs iesākums ir grūts, būsim labi!

Šodien esmu mājās slima, un, lai arī tāpat ir daudz darāmā, izdomāju, ka beidzot jāpiezvana vecmāmiņai – šī bloga iedvesmai.

Ar vecmāmiņu runāju ik pa laikam, pārsvarā, kad aizbraucu mājās, un dažreiz pa telefonu, taču pēdējā laikā sanāk diezgan reti. Diemžēl nemanot “pieaugušo” dzīve ir ierāvusi sevī un sava slinkuma/darba dēļ vairs nesanāk darīt lietas, kuras dara priecīgu. Bet pati vien esmu pie tā vainīga..

Vecmāmiņas savukārt ir cilvēki, kuri tam visam ir izgājuši cauri un tik un tā mūs mīl, velta laiku un rūpes. Tāpēc klausieties savās vecmāmiņās un savos vectētiņos, jo viņiem ir daudz gudru lietu prātā!

Šodien ar vecmāmiņu izrunājāmies par visu – jaunākajām receptēm, pēdējiem notikumiem, nākotnes plāniem un dārzkopību, kā arī, protams, vecmāmiņa pamanījās iedot kādu gudru dzīves padomu, katrs mēs sākot kaut ko jaunu izjūtam bailes, galvenokārt jau no nesanākšanas, kļūdīšanās, bet tāpēc vienalga vai esi darba vadītājs, vai kolēģis, vai draugs, vai vienkārši svešinieks, ar labiem vārdiem un pacietību var panākt visu, un likt iesācējam justies droši..

Būsim labi cilvēki!
Liene

Advertisements

Senču mantojuma projekts

Sveikiņi!

Manos postos bieži var redzēt vārdu salikumu senču mantojuma projekts vai senču pieredzes uzkrāšanas projekts, tādēļ laikam mazliet vairāk jāpastāsta par to.

Būtībā, protams, šis nosaukums jau runā pats par sevi – tas ir pieredzes uzkrāšanas projekts, ko esmu sākusi.

Atgriežoties no Itālijas, kādu brīdi esmu bez darba un mācībām un pa šo laiku vairāk dzīvojos pa mājām un atpūšos, tādēļ arī biežāk satieku vecmāmiņu, tad nu mēs kaut kā nonācām līdz tam, ka viņa grib mani iemācīt adīt zeķi, ar ko arī viss sākās!

Gan jāsaka, ka jau pirms diviem gadiem, kad izdomāju vairāk laika pavadīt ar vecmāmiņu sāku stādīšanas darbus, ar ko sāku savus senču mantojuma izzināšanas darbus, bet senču mantojuma projekts izkristalizējās tikai šogad.

Tā nu pēdējo mēnesi vai divus esmu mācījusies adīt zeķes, čībiņas, cimdus, sēt un stādīt dažādus augus, kā arī pēc tam projekts paplašinājās ar izšūšanu, latvju rakstiem un tamlīdzīgi.

Tādējādi vēlme vairāk laiku pavadīt ar vecmāmiņu izveidojās par šo latviešu tradīciju apgūšanas procesu.

Senčiem ir liela nozīme mūsu dzīvēs, manuprāt, viņi saprata dzīvi daudz labāk, nekā mūsdienu ļaudis, kuriem tehnoloģijas pārņēmušas galvu. Tāpēc neaizmirsīsim par mums, par mūsu pirmsākumu un atdzīvināsim tradīcijas!

Lai dzīvo!
Liene

Radot sevi

Sveikiņi mani uzticamie fani!

Tas nekas, ka pašlaik, kad rakstu šo postu,
neviens nemaz nezin par šī bloga eksistenci,
bet man ir optimistisks skats nākotnē

Esmu mēģinājusi rakstīt blogu arī iepriekš un kādu brīdi tas varenlabi padevās, taču tā kā blogs bija par ceļošanu un pašlaik nekādi dižie celojumi nesanāk un wordpress sačakarējas, tad nākas visu mainīt.

Lieliska iedvesma ir mana superforšā draudzene Ivonna, kura pati cītīgi liek postus un arī man spiež to darīt. Kādu brīdi īsti nebija par ko rakstīt, bet tagad, kamēr darba un draugu īsti nav, tad pastāvīgi atrodu jaunas, foršas nodarbes.

Šoreiz blogam nebūs īpaša tēma, pati esmu to nosaukusi Radot sevi, vienkārši tādēļ, ka redzēsim, kur šis mani aizvedīs.

Par vienu gan esmu droša, šis ceļojums būs vareninteresants!

Hop in and enjoy the ride!